Tas ir cēlies Vidusāzijā, un to dzēra jau 1000 gadus pirms mūsu ēras.
Tradicionāli airans ir auksts, kefīram līdzīgs dzēriens, kas sastāv no jogurta, ūdens un sāls. Neviens nezina, no kurienes tieši tas ir cēlies, taču tic, ka tas radies Turcijā. Airans ir ļoti populārs dzēriens gan Balkānu valstīs, gan Vidusāzijā.
Dažādās valstīs tā pagatavošanas receptes atšķiras, un, kā jau labam bērnam piedien, katrā reģionā airanam ir arī savs vietējais nosaukums.
Airanu var dzert arī atdzesētu. Piemēram, vasarā airanā ieliek ledu, mētru lapas un gurķi, lai dzēriens būt īpaši atsvaidzinošs.
Turcijā airans ir pat tik populārs, ka konkurē ar citiem atspirdzinošajiem dzērieniem, tai skaitā arī ar Coca-Cola. Lielie ātrās ēdināšanas uzņēmumi, piem., McDonald’s un Burger King, airanu ir iekļāvuši arī savā ēdienkartē.
Armēnijā dzērienu ar airana īpašībām sauc par than. Tic, ka than gatavošanas noslēpumus senos laikos zināja tikai augstkalnu ciemu iedzīvotāji, kuri savas zināšanas rūpīgi glabāja noslēpumā.
Saskaņā ar leģendu, 19. gadsimta vidū krievu ārsti ieinteresējās par Kaukāza tautu ilgmūžības noslēpumu. Ārsti nonāca pie secinājuma, ka than ir bakteriālas īpašības, un tas lieliski atvieglo daudzas kuņģa un zarnu trakta vainas. Taču iegūt ieraugu nebija viegli, jo Armēnijas kalnieši neatklāja than recepti. Aksakali pat brīdināja jaunos džigitus – ja viņi atdos kaut vai nedaudz sava brīnumainā ierauga, bojā ies viss than ieraugs.
Taču ierauga noslēpumu uzzināja krievu skaistule, kuras skaistumam Armēnijas firsts nespēja pretoties. Lūdzot skaistules roku un sirdi, firsts piedāvāja nevis pusi karaļvalsts, bet gan 10 pudus than ierauga. Tā šis dzēriens nonāca Krievijā, un tagad tas ir zināms visā Eiropā, arī Igaunijā. Mēs nevis ievedam airanu no citām valstīm, bet izgatavojam to paši, Harjumā, Koses ciematā.
No tautas ticējumiem ir zināma than vērtīgā iedarbība uz cilvēka veselību. Kaukāzieši dzērienu izmantoja ūdens un sāls līdzsvara iegūšanai organismā, kā arī paģiru sindroma ātrai samazināšanai.